uzstarot
uzstarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstaroju | uzstarojam | uzstaroju | uzstarojām | uzstarošu | uzstarosim |
| 2. pers. | uzstaro | uzstarojat | uzstaroji | uzstarojāt | uzstarosi | uzstarosiet, uzstarosit |
| 3. pers. | uzstaro | uzstaroja | uzstaros | |||
Pavēles izteiksme: uzstaro (vsk. 2. pers.), uzstarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstarojot (tag.), uzstarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstarotu
Vajadzības izteiksme: jāuzstaro
1.Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
1.2.pārnestā nozīmē Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) – parasti par pozitīvām jūtām.
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) – par cilvēku.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viss viņā uzstaroja kā namā, kur piepeši iedegta gaisma.
- Tumsā dzelteni uzstaro pilsētiņas un ciemati, panākušies iekšpus apvāršņa gredzena.
- Bānītis drūmi pablenž uz viņas roku, ierauga, ka nav vis burtnīciņa, bet ap naudu sažņaugta dūre, uzstaro un, sviestu nosvēris, smaidīgi apjautājas, vai par atlikumu viņa nenopirks kādu konfekti.
- Ģīmis viņam aizraustās, - bet te viņš uz reizi uzstaro.
- Latvijas Republikas 90. jubilejas gadā, kad Rīga uzstaroja pirmoreiz, interneta balsojumā LTV ēkas 20 stāvu augstumā gaismu krāsām gleznotais karogs ieguva pirmo vietu.