uzmirguļot
uzmirguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzmirguļoju | uzmirguļojam | uzmirguļoju | uzmirguļojām | uzmirguļošu | uzmirguļosim |
2. pers. | uzmirguļo | uzmirguļojat | uzmirguļoji | uzmirguļojāt | uzmirguļosi | uzmirguļosiet, uzmirguļosit |
3. pers. | uzmirguļo | uzmirguļoja | uzmirguļos |
Pavēles izteiksme: uzmirguļo (vsk. 2. pers.), uzmirguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmirguļojot (tag.), uzmirguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmirguļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmirguļo
1.Uzmirgot1.
2.Uzmirgot2.
Avoti: LLVV