Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
uzmirguļot
uzmirguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.uzmirguļojuuzmirguļojamuzmirguļojuuzmirguļojāmuzmirguļošuuzmirguļosim
2. pers.uzmirguļouzmirguļojatuzmirguļojiuzmirguļojātuzmirguļosiuzmirguļosiet, uzmirguļosit
3. pers.uzmirguļouzmirguļojauzmirguļos
Pavēles izteiksme: uzmirguļo (vsk. 2. pers.), uzmirguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmirguļojot (tag.), uzmirguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmirguļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmirguļo
Avoti: LLVV