uguns
uguns sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uguns | ugunis |
Ģen. | uguns | uguņu |
Dat. | ugunij | ugunīm |
Akuz. | uguni | ugunis |
Lok. | ugunī | ugunīs |
uguns vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uguns | uguņi |
Ģen. | uguns | uguņu |
Dat. | ugunim | uguņiem |
Akuz. | uguni | uguņus |
Lok. | ugunī | uguņos |
1.parasti formā: vienskaitlis Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
PiemēriVecāmāte kūra plītī uguni un uzlika ūdens katlu.
- Vecāmāte kūra plītī uguni un uzlika ūdens katlu.
- Iekurināju kamīnu, uguns apēdīs nakts gaisu, un tad varēs viesi aicināt uz sarunu.
- Viss priekšnams pieplūda ar dūmiem un uguni.
- Tikai ugunī karsē metālu, lai tas kļūst stiprs.
Stabili vārdu savienojumiApraust uguni. Apturēt uguni. Bengāliskā uguns.
- Apraust uguni kolokācija — apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
- Apturēt uguni frazēma — pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos
- Bengāliskā uguns vārdkoptermins — pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
- Bīties kā no uguns frazēma — ļoti bīties, baidīties
- Iet ugunī kolokācija — 1. Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu)2. Pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu3. Nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā
- Ietaisīt uguni; uztaisīt uguni novecojis, kolokācija — iededzināt, uzdedzināt uguni
- Izlaist uguni — ļaut izdzist ugunij
- Kā uguns frazeoloģisms — 1. Spilgts (par ko sarkanu)2. Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs3. Saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi4. Ļoti ātri, neapturami
- Ķert liesmas; ķert uguni idioma — viegli aizdegties
- Lēna uguns frazēma — uguns ar mazu liesmu
- Maldu uguns kolokācija — malduguns
- Mūžīgā uguns kolokācija — piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns
- Olimpiskā uguns vārdkoptermins — uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā
- Pielaist uguni; pielikt uguni; ielaist uguni; piešaut uguni; laist klāt uguni; likt klāt uguni frazēma — aizdedzināt
- Savaldīt uguni frazēma — nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās
- Strauja uguns (arī liesma) frazēma — uguns ar lielu, spēcīgu liesmu
- Uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts) — ugunskrusts
- Uguns čūska frazēma — garena liesma, garens liesmu kopums
- Uguns iziet kolokācija — uguns izdziest
- Uguns jūra frazēma — ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā)
- Uguns nelaime kolokācija — ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums
- Uguns siena frazēma — nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
- Uguns stabs kolokācija — vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums
- Uguns trako kolokācija — saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās
- Uguns vārdi frazēma — buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni
- Uguns viesulis frazēma — spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās
- Uguns vilnis frazēma — spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās
- Vilkt uguni — berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
1.1.pārnestā nozīmē Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
PiemēriMugurā ieduras karsta uguns, un es izlokos kā čūska, katrs skriemelis sāk spiegt, tad pierimstas, līdz beidzot tikai retumis pa kādam sarūsējuši iečīkstas.
- Mugurā ieduras karsta uguns, un es izlokos kā čūska, katrs skriemelis sāk spiegt, tad pierimstas, līdz beidzot tikai retumis pa kādam sarūsējuši iečīkstas.
1.2.pārnestā nozīmē; arī formā: daudzskaitlis Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība.
PiemēriJauniešu randiņos gaisā vēl plīvo jaunības vieglums, spēles ar uguņiem un kaislībām šķiet viņus neskarošas.
- Jauniešu randiņos gaisā vēl plīvo jaunības vieglums, spēles ar uguņiem un kaislībām šķiet viņus neskarošas.
- Viņš likās labsirdīgs un savaldīgs — uguns viņā slēpās dziļi.
1.3.Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
PiemēriŠoreiz pasteidzos pasniegt arī uguni un varēju tuvumā pavērot viņas seju.
- Šoreiz pasteidzos pasniegt arī uguni un varēju tuvumā pavērot viņas seju.
2.parasti formā: vienskaitlis Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
PiemēriCikreiz viņa dzirdēja tumsā tā balstiņu un smieklus, trūkās augšā un iededza uguni.
- Cikreiz viņa dzirdēja tumsā tā balstiņu un smieklus, trūkās augšā un iededza uguni.
- Māju logos dega ugunis.
- 8 bruņumašīnas uz Valdemārielas vairs neapstājas pie sarkanām ugunīm, bet brauc pāri krustojumam.
Stabili vārdu savienojumiRādīt uguni. Uguns boja.
- Rādīt uguni frazēma — turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko)
- Uguns boja vārdkoptermins — boja, kas raida gaismas signālus
- Uzgriezt gaismu (arī uguni) — panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
2.1.formā: daudzskaitlis Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
PiemēriMan īpaši patika lidot naktī – mēness spīdēja, pilsētas ugunis apakšā mirdzēja kā dimanti...
- Man īpaši patika lidot naktī – mēness spīdēja, pilsētas ugunis apakšā mirdzēja kā dimanti...
- Agra sadedza ugunis visā mājā un kāpa augšā pie bērniem.
- Ceļš vairāku kilometru garumā bija labi pārredzams, vispirms tas veda augšup, tad lejup, pretim pilsētas un kādas mašīnas ugunīm.
2.2.pārnestā nozīmē Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.
PiemēriKas tās par ugunīm, kas deg viņa acīs?
- Kas tās par ugunīm, kas deg viņa acīs?
2.3.pārnestā nozīmē; parasti formā: daudzskaitlis Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa.
PiemēriOtra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
- Otra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
3.parasti formā: vienskaitlis; joma: militārās zinātnes Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums.
PiemēriPretinieki arī šāva, bet uguns bija haotiska, izsvaidīta uz visām pusēm, bet drīz pretinieku pistoles apklusa pavisam.
- Pretinieki arī šāva, bet uguns bija haotiska, izsvaidīta uz visām pusēm, bet drīz pretinieku pistoles apklusa pavisam.
- Divi kaujinieki, kas piedalījušies Adanā notikušajā uzbrukumā, zaudējuši dzīvību policijas atbildes ugunī.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt uguni. Pārnest uguni. Uguns aizsegs.
- Atklāt uguni vārdkoptermins — sākt šaut
- Pārnest uguni vārdkoptermins — sākt apšaudīt citu mērķi, citu vietu
- Uguns aizsegs vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns
- Uguns aizsprosts vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- Uguns blīvums vārdkoptermins — vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu
- Uguns josla — josla, kuru apšauda
- Uguns šaujamieroči vārdkoptermins — ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju; šaujamieroči
Stabili vārdu savienojumi(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām). (Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī. Ar uguni un krustu.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) sarunvaloda, idioma — saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu
- (Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī idioma — radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu)
- Ar uguni un krustu; ar zobenu un krustu — ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca
- Ar uguni un zobenu idioma — ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
- Bāzt pirkstus ugunī; bāzt roku ugunī; bāzt pirkstus pirkstīs; bāzt roku pirkstīs; bāzt pirkstus oglēs idioma — pakļaut sevi briesmām, riskēt
- Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij idioma — 1. Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī)2. Ļoti sūrstoši sāpēt
- Degt zilās ugunīs; degt zilās liesmās; degt ar zilām liesmām — 1. Strauji un spēcīgi degt2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Dzīva uguns; tīra uguns idioma — saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu)
- Gāzt uguni sarunvaloda, kolokācija — intensīvi šaut
- Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) — pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
- Iet caur uguni un ūdeni; iet ugunī un ūdenī; iet ugunī idioma — 1. Pieredzēt, paciest, pārvarēt vislielākās grūtības, briesmas2. Nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā
- Iziet caur uguni un ūdeni idioma — pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības
- Kā salmu uguns frazeoloģisms — saka par ko ātri pārejošu
- Kā uz uguns vārīts humoristiska ekspresīvā nokrāsa, frazeoloģisms — saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu
- Liesmu mēles; liesmu čūskas; uguns mēles; uguns mēle; liesmu mēle frazēma — plakanas, garenas liesmas; ugunsmēle
- Liet eļļu ugunī; ieliet eļļu ugunī; liet taukus ugunī idioma — 1. Vēl vairāk saasināt situāciju2. Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu)
- Meklēt (kā) ar uguni frazēma — intensīvi, neatlaidīgi meklēt
- Nav dūmu bez uguns; kur dūmi, tur uguns idioma — visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt — 1. Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur2. Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
- Sargāt kā no uguns frazēma — ļoti censties atturēt (kādu no kā)
- Sargāties kā no uguns frazēma — ļoti censties atturēties (no kā)
- Spēlēties ar uguni; rotaļāties ar uguni idioma — rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi, vieglprātīgi
- Spļaut (baltu, arī zilu) uguni sarunvaloda, idioma — būt ļoti dusmīgam
- Spļaut uguni sarunvaloda, frazēma — 1. Intensīvi šaut (uz ko)2. Būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
- Uguns (arī kaujas) kristības idioma — 1. Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1)2. Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2)
- Uguns ceļš apvidvārds — uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons
- Uguns koks apvidvārds, frazēma — pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās
- Uguns kristības; pirmās uguns kristības frazeoloģisms — 1. Piedalīšanās pirmo reizi kaujā; ugunskristības (1)2. Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2)
- Uguns māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
- Uguns sprediķis vārdkoptermins; jomas: mitoloģija, reliģija — viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas
- Uguns tempļi vārdkoptermins; joma: reliģija — parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns — ļoti intensīva, blīva apšaude
- Uguns zars apvidvārds, frazēma — uguns koks
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit