Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīri.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (179):
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- balši Balti, tīri.
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
- makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā.
- Ichthyophthirius multifiliis ihtioftīriuss.
- skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
- noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
- capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās.
- sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids.
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
- skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa.
- znātene Linā svārki; netīri, nonēsāti brunči.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati.
- microthyriaceae Mikrotīriju dzimta.
- microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints.
- microthyriales Mikrotīriju rinda.
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- muselis Netīri apģērbies cilvēks.
- ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas).
- pļūka Netīri dzeltens.
- makaronu fabrika netīri mati.
- duņains Netīri pelēkbrūns.
- dujans Netīri sirmi brūns; dujs.
- dujs Netīri sirmi brūns.
- žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
- netīrai Netīri.
- žļampāt Nevērīgi staigāt (ar netīriem apaviem).
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem).
- uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem.
- piesmadzēt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
- piesmagt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
- damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
- Auszē Pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērnbaha Pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruka Pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doičlandsberga Pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenerca Pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Fehringe Pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldbaha Pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju.
- Frīdberga Pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fronleitene Pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenfelde Pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gleisdorfa Pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāca Pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hartberga Pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jūdenburga Pilsēta Austrijā ("Judenburg"), Štīrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kindberga Pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Knitelfelde Pilsēta Austrijā ("Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēflaha Pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leibnica Pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leobene Pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līcene Pilsēta Austrijā ("Liezen"), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariacelle Pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mircušlāga Pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Murava Pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mūreka Pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervelca Pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenmanna Pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlādminga Pilsēta Austrijā ("Schladming"), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spīlberga Pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribene Pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trofaiaha Pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Foitsberga Pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veica Pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celtvēga Pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
- bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- zatīrisks Satīrisks.
- salīties selīties, izplatīries.
- fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
- latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu.
- limpido Skaidri, gaiši, tīri.
- kaļļa slikti, netīri putraimi.
- sūduski Slikti, netīri.
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem).
- svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
- Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark").
- spilgttoņu Tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni.
- spirgts Tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu).
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam.
- spodrs Tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies.
- puspelēks Tāds, kas nav tīri izmazgāts.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- lāsumains Traipains, ar netīriem plankumiem.
- Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
- bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
- šķimbaks Vieta, kur satek netīri, smirdoši ūdeņi.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juvenālisks Zobgalīgs, satīrisks.
- mēlgalīgs Zobgalīgs, satīrisks.
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tīri.