tēls
tēls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tēls | tēli |
| Ģen. | tēla | tēlu |
| Dat. | tēlam | tēliem |
| Akuz. | tēlu | tēlus |
| Lok. | tēlā | tēlos |
1.Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
PiemēriJūs bijāt un paliekat tikai tāds spožs manas vecmammas un mammas tēls.
- Jūs bijāt un paliekat tikai tāds spožs manas vecmammas un mammas tēls.
- Jūs esat vīrieša tēls, kuru sastapt dzīvē nav nemaz tik vienkārši.
- Saistot šo vārdu ar sievietes tēlu, acu priekšā nobruka tāda kā siena.
- Tāpat kā uzburt centīga, visu cienīta darbinieka tēlu, kuram mājās vēl pajauna, glīta sieva un pulciņš bērnu.
2.Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
PiemēriBurvīgs Sprīdītis, vēl burvīgāks pazudušā dēla tēls.
- Burvīgs Sprīdītis, vēl burvīgāks pazudušā dēla tēls.
- Tu veido tēlus un liec cilvēkiem tos apskaust par to, ka tie ir labāki.
- Es arī pats neesmu draugos ar mākslas tēliem...
- Sak, viņš pats tāds un tāds, bet šis tēls gan — pārāks par visu.
3.Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
PiemēriTā priekšgalu rotāja tradicionālais kokgriezums – resnvēderaina, nikna pīrāgu dēmona tēls.
- Tā priekšgalu rotāja tradicionālais kokgriezums – resnvēderaina, nikna pīrāgu dēmona tēls.
- Viņa gribēja savā kāzu dienā izgrebt savu sapņu tēlu.
- - Arī es toreiz neticēju, ka no sniega var veidot tēlus, veselu pasauli.
4.Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
PiemēriTicu, ka tad beidzot pārtraukšu dzirdēt upi un redzēt tēlus.
- Ticu, ka tad beidzot pārtraukšu dzirdēt upi un redzēt tēlus.
- Un uz tām es pēkšņi ieraugu sarkanmates Keitas tēlu.
- Miglas tēls brien blakus, līdz pazūd pie puķu dārza zedeņu žodziņa.
Stabili vārdu savienojumiTēlu pazīšana.
- Tēlu pazīšana vārdkoptermins; joma: informātika — zinātnes disciplīna, kas pētī problēmas, kā izdalīt kādu noteiktu tēlu citu tēlu kopā
Avoti: TWN, LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit