stramins
stramins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stramins | stramini |
| Ģen. | stramina | straminu |
| Dat. | straminam | straminiem |
| Akuz. | straminu | straminus |
| Lok. | straminā | straminos |
Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
Avoti: KV