strandēt
Lietojuma biežums :
strandēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: jūrniecība; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri