strandēt
strandēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strandēju | strandējam | strandēju | strandējām | strandēšu | strandēsim |
| 2. pers. | strandē | strandējat | strandēji | strandējāt | strandēsi | strandēsiet, strandēsit |
| 3. pers. | strandē | strandēja | strandēs | |||
Pavēles izteiksme: strandē (vsk. 2. pers.), strandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strandējot (tag.), strandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strandētu
Vajadzības izteiksme: jāstrandē
Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā šis kauliņš nokļuva pie mums, citiem dzīves liekačiem Strandējušo salā.
- Pēc demisijas, braucot no Zviedrijas, kuģis strandēja netālu no Rostokas — Grocijs gan izglābās, taču smagi saslima un 1645. gada 28. augustā mira.
- Paliek guļam kā šaura, izmisusi atlūza no strandējuša kuģa.
- Viņš sēdēja pie stūres strandējušajā apvidus mašīnītē.
- Aleksis prasmīgi piegrieza mersedesu līdzās strandējušajam vāģim, nolika uz bremzēm, parāva motora pārsega sviru un izkāpa, lai palīdzētu nostiprināt kabeļu klemmes.