spīts
Lietojuma biežums :
spīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
spīts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds
Locīšana
spīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: pareti
Locīšana
1.Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība1.
Saistītās nozīmesspītība, tītība, tiepība.
Tulkojumistubbornness, bullheadedness, obstinacy.
1.1.Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
1.2.pārnestā nozīmē Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
Stabili vārdu savienojumiKā par spīti. Par spīti.
Cilme:No viduslejasvācu spīt ‘īgnums, izsmiekls, aizvainojums’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri