sliept
sliept 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sliepju | sliepjam | sliepu | sliepām | sliepšu | sliepsim |
| 2. pers. | sliep | sliepjat | sliepi | sliepāt | sliepsi | sliepsiet, sliepsit |
| 3. pers. | sliepj | sliepa | slieps | |||
Pavēles izteiksme: sliep (vsk. 2. pers.), sliepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sliepjot (tag.), sliepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slieptu
Vajadzības izteiksme: jāsliepj
1.Ātrā gaitā iet, arī skriet.
2.apvidvārds Lēnītēm, paslepus iet, lavīties.
3.apvidvārds Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet.
Avoti: EH, LLVV, KnG, MiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ulmanis, piem., neievēro tādus vārdus, kā steigšus, diedzēt, ņirbēt, sliept u. d. c. Tātad Ulm.