slietene
slietene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slietene | slietenes |
| Ģen. | slietenes | slieteņu |
| Dat. | slietenei | slietenēm |
| Akuz. | slieteni | slietenes |
| Lok. | slietenē | slietenēs |
1.joma: etnogrāfija Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas – 4-6 metrus garas kārtis.
2.Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
3.Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
3.1.Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es ieeju, skatos — šie uztaisījuši slietenes virs savām migām, lai tik guļa nesamirkst.
- studiju gados, kad mācījos Mākslas akadēmijā, daudz rūpīgu uzmetumu dabā sagleznoju tieši tepat, Mellužu jūrmalas krastā pie zvejnieku laivām, zvejas rīku slietenēm, tīklu vabām un zivju kūpināmajiem namiņiem.
- Pirmais slietenis bijis izgatavots gandrīz bez naglām, bet to sals esot ienesis upē, esot izgatavojis jau otro slieteni, tagad gan jau ar vairāk naglām.