slieties
Lietojuma biežums :
slieties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
1.1.Parasti savienojumā ar “augšā”; celties, parasti pēc gulēšanas.
1.2.Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
1.3.Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) — par dzīvniekiem.
1.4.Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
1.5.Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
1.6.Augt (parasti taisni, uz augšu) — par augiem, to daļām.
1.7.Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
1.8.Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
2.1.Būt vērstam laukā (no kurienes).
2.2.Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
2.3.Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
2.4.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
3.Balstīties (pret ko, pie kā).
Stabili vārdu savienojumiMati slienas (arī ceļas) stāvu (s).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri