slīgt
slīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slīgstu | slīgstam | slīgu | slīgām | slīgšu | slīgsim |
| 2. pers. | slīgsti | slīgstat | slīgi | slīgāt | slīgsi | slīgsiet, slīgsit |
| 3. pers. | slīgst | slīga | slīgs | |||
Pavēles izteiksme: slīgsti (vsk. 2. pers.), slīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slīgstot (tag.), slīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slīgtu
Vajadzības izteiksme: jāslīgst
1.Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko).
1.1.Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
1.2.pārnestā nozīmē Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
1.3.Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
1.4.pārnestā nozīmē Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
2.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
3.Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt3.
3.1.Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
4.Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
4.1.Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
4.2.Morāli degradēties.
5.parasti formā: trešā persona Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmdienas vēlā vakarā viesnīca slīga tumsā – elektroenerģija ēkā bija atslēgta.
- Lai dārzs slīgtu rožu ziedos, vajadzējis tajā strādāt trīs vasaras.
- Andrievs klaiņo pa tumsā slīgstošiem gruvešu pauguriem un pēta aplupušās epitāfijas.
- Jo Jūsu griba būs spēcīgāka, jo vairāk aizmirstībā slīgs pagātne.
- Tuneļa sienas ap manu sēdekli slīgst sēra dzeltenu gaismekļu virtenes blāzmā.