saprāts
saprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saprāts | saprāti |
| Ģen. | saprāta | saprātu |
| Dat. | saprātam | saprātiem |
| Akuz. | saprātu | saprātus |
| Lok. | saprātā | saprātos |
Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
PiemēriViņa mute izkalta, skatiens aizmiglojās, saprāts aptumšojās, kājas saļodzījās...
- Viņa mute izkalta, skatiens aizmiglojās, saprāts aptumšojās, kājas saļodzījās...
- Kaut saprāts vārgi pretojās, ar sirdi nojautu, ka esmu uzveikts.
- Bet, kur saprāts netiek galā, atliek vien cerēt uz jūtām.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu). Veselais saprāts.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) — (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- Veselais saprāts vārdkoptermins — 1. Uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem2. Noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- Vēss saprāts frazēma — saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību
Stabili vārdu savienojumiĀrpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas.
- Ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas sarunvaloda, frazēma — pavisam nesaprātīgi
- Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) sarunvaloda — būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit