samīlēties

Lietojuma biežums :

samīlēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	samīlos	samīlamies	samīlējos	samīlējāmies	samīlēšos	samīlēsimies
2. pers.	samīlies	samīlaties	samīlējies	samīlējāties	samīlēsies	samīlēsieties, samīlēsities
3. pers.	samīlas		samīlējās		samīlēsies

Pavēles izteiksme: samīlies (vsk. 2. pers.), samīlieties (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: samīloties (tag.), samīlēšoties (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: samīlētos

Vajadzības izteiksme: jāsamīlas

1.Iemīlēties (kādā).

Saistītās nozīmes(pa)zaudēt galvu, iedabāties, iemieloties.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

(pa)zaudēt galvu₃ — Tikt savaldzinātam, iemīlēties.

iedabāties₂ — Iemīlēties.

iemieloties₁ — Iemīlēties.

iemīlēties₁ — Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).

iesamīļāties₁ — Iemīlēties.

iegrābties₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Iemīlēties, aizrauties.

svapehatsja₁ — Iemīlēties.

uzēsties₅ apvidvārds — Iemīlēties.

ievirst₂ hipotētiska nozīme — Ieskatīties, iemīlēties.

ieskatīties₃ — Sākt izjust patiku, iemīlēties.

ieķerties₂ sarunvaloda — Iemīlēties.

iekosties_4.2 — Iemīlēties.

iesakārties₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Iemīlēties.

iesaļubīties₁ — Iemīlēties.

paļubīt₁ — Iemīlēties.

ievirsties₂ hipotētiska nozīme — Ieskatīties, iemīlēties.

pazaudēt galvu₃ — Tikt savaldzinātam, iemīlēties.

ielavīties₂ žargonisms — Iemīlēties.

Hiponīmi

iemīlēties līdz ausīm₁ — Ļoti iemīlēties.

iesagrābties_2.1 — Ļoti iemīlēties.

iesaķerties₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ļoti iemīlēties.

ietrakt₁ — Bezprātīgi iemīlēties.

nelaimīgi iemīlēties₁ — Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.

1.1.Iemīlēties (vienam otrā).

Saistītās nozīmessaskatīties, iemīlēties.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

saskatīties₃ — Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.

iemīlēties_1.1 — Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.

iemēlsties₁ — Ieskatīties, iemīlēties.

1.2.Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Bija samīlējušies, un jau pēc dažiem mēnešiem sāka dzīvot kopā.
— Kas tev ar to pastnieci, samīlējusies, vai esi?
Vecākais Kleists bija samīlējies Kleofē Fibihā, bagāta Strasbūras zeltkaļa meitā.
Vai nu mīļāko, vai samīlējušos draudzeni, kurai ievajadzējies pajumti.
- Vai jau esi tik traki samīlējies, ka paliec bērna prātā?

Vairāk piemēru ...