samīlēties
samīlēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | samīlos | samīlamies | samīlējos | samīlējāmies | samīlēšos | samīlēsimies |
2. pers. | samīlies | samīlaties | samīlējies | samīlējāties | samīlēsies | samīlēsieties, samīlēsities |
3. pers. | samīlas | samīlējās | samīlēsies |
Pavēles izteiksme: samīlies (vsk. 2. pers.), samīlieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samīloties (tag.), samīlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samīlētos
Vajadzības izteiksme: jāsamīlas
1.Iemīlēties (kādā).
1.1.Iemīlēties (vienam otrā).
1.2.Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija samīlējušies, un jau pēc dažiem mēnešiem sāka dzīvot kopā.
- — Kas tev ar to pastnieci, samīlējusies, vai esi?
- Vecākais Kleists bija samīlējies Kleofē Fibihā, bagāta Strasbūras zeltkaļa meitā.
- Vai nu mīļāko, vai samīlējušos draudzeni, kurai ievajadzējies pajumti.
- - Vai jau esi tik traki samīlējies, ka paliec bērna prātā?