sērdzība
sērdzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērdzība | sērdzības |
| Ģen. | sērdzības | sērdzību |
| Dat. | sērdzībai | sērdzībām |
| Akuz. | sērdzību | sērdzības |
| Lok. | sērdzībā | sērdzībās |
Sērga, slimība.
Avoti: Sin, VkG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asnāte raudzījās, kā ļaunā sērdzība rudens ziedu dārzu pārvērtusi tuksnesī.
- Pēc pāris vai varbūt arī mazliet vairāk vīna glāzēm, kuras viņš tiešām dzēra ar piesardzību, jo, piekožot paradīzes ābolu pie nelabā, no šiem pašiem āboliem brūvētā miestiņa, tas ir, sajaucot līdzīgas, bet nesavienojamas lietas, varēja nākt kāda iepriekš nezināma sērdzība.
- Bet arī pēc visa tā redzamā posta, ko mūžņiem atnesa viņu tālākeja, mūžņi no saviem izgudrojumiem neatteicās, viņi neatstāja vis savas sērgu būšanas vakardienā, bet, kā jau visi plānprātīgie, tās stiepa līdzi rītdienā; viņi pieņēma it visas sērdzības par ikdienā vajadzīgām lietām, jo mūžņu dzīvīte milzonīgajās verķu kaudzēs kļuva arvien draņķīgāka, bet sērdzību atnestie prāta vājumi tiem mācēja iegalvot, ka viss ir otrādi, ka viņu būšanas kļūst arvienam labākas un priecīgākas.