sāpētājs
sāpētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sāpētājs | sāpētāji |
| Ģen. | sāpētāja | sāpētāju |
| Dat. | sāpētājam | sāpētājiem |
| Akuz. | sāpētāju | sāpētājus |
| Lok. | sāpētājā | sāpētājos |
Sāpes.
PiemēriMatīsam bija laba sirds, viņš piedos, noņems Dorei to ļaunumu, to sāpētāju.
- Matīsam bija laba sirds, viņš piedos, noņems Dorei to ļaunumu, to sāpētāju.
- Nē, roka balta un gluda, kur tad slēpās tas sāpētājs?
Avoti: ME, T
Piemēri valodas korpusos:šeit