runātīgums
runātīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātīgums | runātīgumi |
| Ģen. | runātīguma | runātīgumu |
| Dat. | runātīgumam | runātīgumiem |
| Akuz. | runātīgumu | runātīgumus |
| Lok. | runātīgumā | runātīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citu acīs mūsu gudrība ir tikai bezgodība, kas metama vienā kaudzē ar mūsu ļaunākajiem netikumiem, starp kuriem, viņuprāt, ir pārmērīgs runātīgums, taupīgums, lai neteiktu – skopulība, cietsirdība, neuzticība, nodevīgums un tā tālāk: taisni vai varētu domāt, ka pārējie itāļi ir stostekļi, šķērdētāji, nevainīgi jēriņi, turklāt tik godīgi un šķīsti kā no zemnieka pagraba nācis vīns.
- Visiem siāmiešiem piemīt Austrumu kaķiem raksturīgais runātīgums un skaļā balss.
- Runātīgums katram īpatnim var būt vairāk vai mazāk izteikts.
- Katram kaķim gan ir savs runātīguma un skaļuma līmenis , visiem Siāmiešiem piemīt plašs dažādu skaņu spektrs
- Lešinska runātīgums bija kā sniega bumba, kas vēlās arvien lielāka.