riebējs
riebējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebējs | riebēji |
| Ģen. | riebēja | riebēju |
| Dat. | riebējam | riebējiem |
| Akuz. | riebēju | riebējus |
| Lok. | riebējā | riebējos |
riebēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebēja | riebējas |
| Ģen. | riebējas | riebēju |
| Dat. | riebējai | riebējām |
| Akuz. | riebēju | riebējas |
| Lok. | riebējā | riebējās |
Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- IK Riebējs ( Rīga)
- Tos dēvē par vārdotājiem, apriebējiem, riebējiem, pūšļotājiem.
- Atriebies riebējs pats.
- Vai vientiešu grausti vai riebēju būdeles , tas pats vien ir
- Nu , labi , vai esi dzirdējusi to par trolli , riebēju un rūķīti