pupturis
pupturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pupturis | pupturi |
| Ģen. | puptura | pupturu |
| Dat. | pupturim | pupturiem |
| Akuz. | pupturi | pupturus |
| Lok. | pupturī | pupturos |
daudzskaitļa formas lieto abu skaitļu nozīmē Krūšturis.
Avoti: SLG