pupucis1
pupucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pupucis | pupuči |
| Ģen. | pupuča | pupuču |
| Dat. | pupucim | pupučiem |
| Akuz. | pupuci | pupučus |
| Lok. | pupucī | pupučos |
Pupuķis, arī pupiķis, puputis u. tml.
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nosaukums esot veidots no vārdiem: " pupas" un " čipsi", taču mūsu bagātās valodas vārdnīca liecina, ka vārdam " pupucis" ir arī cita nozīmē - tas ir sens apvidvārds, kādā senāk dēvēts no grūstām pupām gatavots ēdiens.
- Tur miervaldpoliski pasniegts pupucis var pārvērsties par apmežotu kalnu, aiz kura grimst saule, romantiski pārspilgtās krāsās nogleznotu vulkāna izvirdumu vai krūšturotu izlietni ( Uģim patīk brīvi pārmontēt pasauli).