pretstatīt
pretstatīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pretstatu | pretstatām | pretstatīju | pretstatījām | pretstatīšu | pretstatīsim |
| 2. pers. | pretstati | pretstatāt | pretstatīji | pretstatījāt | pretstatīsi | pretstatīsiet, pretstatīsit |
| 3. pers. | pretstata | pretstatīja | pretstatīs | |||
Pavēles izteiksme: pretstati (vsk. 2. pers.), pretstatiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pretstatot (tag.), pretstatīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pretstatītu
Vajadzības izteiksme: jāpretstata
1.Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
2.lieto: pareti Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi lielpilsētai pretstatīja ne tikai laukus, bet arī provinces pilsētas.
- Būtu muļķīgi šīs vērtības pretstatīt un mēģināt izraudzīties labāko un vērtīgāko.
- Aptauja norisinājusies vairākās kārtās, kurās izcilie aktieri pretstatīti viens otram.
- Valsts nevar pretstatīt savas nacionālās tiesības starptautiskajām saistībām ( tiesībām).
- Šobrīd notiek vienpolārās globalizācijas procesi, kurai nepieciešms pretstatīt daudzpolāro globalizāciju.