pretstats
pretstats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretstats | pretstati |
| Ģen. | pretstata | pretstatu |
| Dat. | pretstatam | pretstatiem |
| Akuz. | pretstatu | pretstatus |
| Lok. | pretstatā | pretstatos |
1.Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
2.Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
2.1.Liela kvalitatīva atšķirība.
Stabili vārdu savienojumiNostādīt pretstatā; nostādīt pretim; nostādīt pretī.
- Nostādīt pretstatā; nostādīt pretim; nostādīt pretī frazēma — pretstatīt
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pretstati ir retoriskas stratēģijas veids, kādā cilvēki domāja par realitāti.
- Šis pretstats turpmāk atklājas caur „ Hoksmūra” personāžu dzīves pieredzi.
- Pretstatā tuvās IS absorbcijas joslām, Ramana joslas ir labi izšķiramas.
- Veselā līdzsvars viņam nav vienotība, tas balstās uz pretstatu atsvešināšanos.
- Pretstatā vispārīgajām nomotētiskajām zinātnēm ideogrāfiskās zinātnes raksturojamas kā individuālo fenomenu aprakstošas.