Paplašinātā meklēšana
Meklējam pretstatīt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (27):
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- para- Atšķirīgs, pretstatīts (piem., paradokss).
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- no vienas puses, no otras puses lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
- enantiosēmija Nozīmes pretstatība - pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(1).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(2).
- nozīmes pretstatība pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam.
- neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5).
- neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
- nostādīt pretstatā (arī pretī, pretim) pretstatīt.
- stādīt pretī (arī pretim) pretstatīt.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- devas Senindiešu mitoloģijā - dievu šķira, kā piem., debesu, gaisa zemes u. c., savu īpašo nozīmi iegūst tad, kad tiek pretstatīti asurām.
- Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam.
- monotonisks Tāds, kurā neizmanto toņa frekvences un intensitātes maiņas, lai pretstatītu vārdus, morfēmas.
- antonīms vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
pretstatīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV