piesvempties
piesvempties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesvempjos | piesvempjamies | piesvempos | piesvempāmies | piesvempšos | piesvempsimies |
| 2. pers. | piesvempies | piesvempjaties | piesvempies | piesvempāties | piesvempsies | piesvempsieties, piesvempsities |
| 3. pers. | piesvempjas | piesvempās | piesvempsies | |||
Pavēles izteiksme: piesvempies (vsk. 2. pers.), piesvempieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesvempjoties (tag.), piesvempšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesvemptos
Vajadzības izteiksme: jāpiesvempjas
1.Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
2.Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
3.apvidvārds Piedzerties, nonākt stiprā alkohola reibumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Murmulītis piesvempās kājās, izstiepās, piepūtās pēc iespējas lielāks un sacīja:
- Andželika piesvempās, ieliecās kulbā un iestampāja ratos biezo jaku.
- – Var gan, – Resnais viedi nosaka un tad ar grūtu nopūtu noveļas no siltinātāja pakām, lai piesvemptos kājās.
- Strovs, piesvempies kājās, pamanīja, ka sieva stāv pavisam mierīga un ka viņš pataisīts par apsmieklu viņas acīs, tādā kārtā pazemojums vērtās vēl skaudrāks.
- Visbeidzot tētis teica, ka, ja viņi tik agri būs spējīgi izkāpt no gultas, lai tik skatās to futbolu, bet viņš gan netic, ka četros no rīta kāds no viņiem piesvempsies.