piesvelmēt
piesvelmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesvelmēju | piesvelmējam | piesvelmēju | piesvelmējām | piesvelmēšu | piesvelmēsim |
| 2. pers. | piesvelmē | piesvelmējat | piesvelmēji | piesvelmējāt | piesvelmēsi | piesvelmēsiet, piesvelmēsit |
| 3. pers. | piesvelmē | piesvelmēja | piesvelmēs | |||
Pavēles izteiksme: piesvelmē (vsk. 2. pers.), piesvelmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesvelmējot (tag.), piesvelmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesvelmētu
Vajadzības izteiksme: jāpiesvelmē
Ļoti piekarsēt1.
Avoti: LLVV