piesvērties1
piesvērties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesveros | piesveramies | piesvēros | piesvērāmies | piesvēršos | piesvērsimies |
| 2. pers. | piesveries | piesveraties | piesvēries | piesvērāties | piesvērsies | piesvērsieties, piesvērsities |
| 3. pers. | piesveras | piesvērās | piesvērsies | |||
Pavēles izteiksme: piesveries (vsk. 2. pers.), piesverieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesveroties (tag.), piesvēršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesvērtos
Vajadzības izteiksme: jāpiesveras
Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man ar viena šitāda sāka vienreiz kaut ko pļūtīt, bļin, tajā brīdī dūre tā bija piesvērusies, ka, ja būtu vilcis pa to klabekli, tarabans aizripotu stabili.