piemājot
piemājot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piemājoju | piemājojam | piemājoju | piemājojām | piemājošu | piemājosim |
2. pers. | piemājo | piemājojat | piemājoji | piemājojāt | piemājosi | piemājosiet, piemājosit |
3. pers. | piemājo | piemājoja | piemājos |
Pavēles izteiksme: piemājo (vsk. 2. pers.), piemājojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemājojot (tag.), piemājošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemājotu
Vajadzības izteiksme: jāpiemājo
1.Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
3.apvidvārds Piesavināties ieradumu.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā sargot no zagļiem vai arī no pasaules, kurā piemājo zagļi.
- Bailes, kas tik bieži te piemājoja, bija prom no šīs istabas.
- Drošības labad Sirmais centās klepu aizturēt, jo lūžņas gruvekļos reizēm piemājoja visādi ķēmi.
- Tepat blakus gaismas eiforijai piemājo arī bezdibenis.
- Labprāt piemājo ezeros, dīķos un vecupēs, kuru krasti aizauguši ar lapkokiem, krūmiem un lakstaugiem.