piešļūkt
piešļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešļūcu | piešļūcam | piešļūcu | piešļūcām | piešļūkšu | piešļūksim |
| 2. pers. | piešļūc | piešļūcat | piešļūci | piešļūcāt | piešļūksi | piešļūksiet, piešļūksit |
| 3. pers. | piešļūc | piešļūca | piešļūks | |||
Pavēles izteiksme: piešļūc (vsk. 2. pers.), piešļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešļūcot (tag.), piešļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešļūktu
Vajadzības izteiksme: jāpiešļūc
1.Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Glokta saviebies satvēra spieķi vienā rokā un sāpīgi piešļūca pie krēsla malas. “
- Viņš piešļūca zem luktura, kas augstā kārtī iekārts blakus trauksmes zvanam, un pacēla pudeli, lai visi varētu to redzēt.
- Meitenes tēvs saudzīgi, bet stingri aizstūma viņu aiz sevis, bet tad, muguru pie sienas piespiedis, sāniski piešļūca pie Fina.
- – Ja tev trūkst pašpārliecības un esi pārbijies, viņa tev atteiks, un, ja tu piešļūksi klāt, savos zābaku purnos vērdamies, arī tad viņa atteiks, tur šaubu nav.
- Billes gulta atkal iegriezta vecajā vietā, tantiņas pītais čemodāngrozs pie loga, kur agrāk stāvēja mājassvētība, tantiņa sēdēja un skatījās uz rokām, Bille skatījās uz tantiņu, ik pa brīdim piešļūkdama sānisku pussoli tuvāk.