flirtēt
flirtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | flirtēju | flirtējam | flirtēju | flirtējām | flirtēšu | flirtēsim |
| 2. pers. | flirtē | flirtējat | flirtēji | flirtējāt | flirtēsi | flirtēsiet, flirtēsit |
| 3. pers. | flirtē | flirtēja | flirtēs | |||
Pavēles izteiksme: flirtē (vsk. 2. pers.), flirtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: flirtējot (tag.), flirtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: flirtētu
Vajadzības izteiksme: jāflirtē
Lakstoties, mīlināties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izdāļāja savu telefona numuru visām veikala pārdevējām un nemitīgi flirtēja.
- Ir jābūt jaukam pret citiem cilvēkiem, jāizturas šarmanti un jāflirtē.
- Jebkurš, kas flirtē ar šo režīmu, diskvalificē sevi."
- “Ar šādu dizaina formu flirtējuši daudzi .....paskatieties kā izskatās...
- Liec viņam noprast, ka tu esi ieinteresēta, un flirtē!