piešmaukt
piešmaukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešmaucu | piešmaucam | piešmaucu | piešmaucām | piešmaukšu | piešmauksim |
| 2. pers. | piešmauc | piešmaucat | piešmauci | piešmaucāt | piešmauksi | piešmauksiet, piešmauksit |
| 3. pers. | piešmauc | piešmauca | piešmauks | |||
Pavēles izteiksme: piešmauc (vsk. 2. pers.), piešmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešmaucot (tag.), piešmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešmauktu
Vajadzības izteiksme: jāpiešmauc
1.sarunvaloda, transitīvs Piekrāpt, piemānīt.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, nevar diskreditēt, bet viņi piešmauc savus lasītājus un skatītājus.
- Vienalga, kurš karā vinnēs — vācieši vai krievi — , viņi mūs piešmauks.
- Domāju, kāpēc mani tā piešmauca.
- Kā latvieši pašu Luteru piešmauca.
- Neizvilināja nekādu labumu un piešmauca.