pielīst
pielīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielienu | pielienam | pielīdu | pielīdām | pielīdīšu | pielīdīsim |
| 2. pers. | pielien | pielienat | pielīdi | pielīdāt | pielīdīsi | pielīdīsiet, pielīdīsit |
| 3. pers. | pielien | pielīda | pielīdīs | |||
Pavēles izteiksme: pielien (vsk. 2. pers.), pielieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielienot (tag.), pielīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielīstu
Vajadzības izteiksme: jāpielien
1.Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
3.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: pareti Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
4.sarunvaloda Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Necenšas pielīst, tāpēc Robertam jāsitas cauri dzīvei saviem spēkiem vien.
- Nepielienot nevienam, tā vienkārši ir,” secina mākslinieks.
- Gatis pielīdis pie ledus āliņģa un satvēris aiz drēbēm bērnu.
- Un vēl tā doma, ka es pielīdīšu kādam priekšā.
- Citreiz klusām pielien man klāt, uzbrūk un atkal aizbēg, noslēpjas.