piešļūkāt
piešļūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešļūkāju | piešļūkājam | piešļūkāju | piešļūkājām | piešļūkāšu | piešļūkāsim |
| 2. pers. | piešļūkā | piešļūkājat | piešļūkāji | piešļūkājāt | piešļūkāsi | piešļūkāsiet, piešļūkāsit |
| 3. pers. | piešļūkā | piešļūkāja | piešļūkās | |||
Pavēles izteiksme: piešļūkā (vsk. 2. pers.), piešļūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešļūkājot (tag.), piešļūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešļūkātu
Vajadzības izteiksme: jāpiešļūkā
1.Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Ja es zinātu, ka manas draudzenes vīrs piešļūkā pie kādas beibes, draudzenei to izstāstītu, izņemot gadījumu, ja būtu pārliecināta, ka draudzene to negrib zināt."