Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
paklausība
paklausība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.paklausībapaklausības
Ģen.paklausībaspaklausību
Dat.paklausībaipaklausībām
Akuz.paklausībupaklausības
Lok.paklausībāpaklausībās
1.Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
PiemēriPacietību un paklausību, jaunekli.
  • Pacietību un paklausību, jaunekli.
  • Vienmēr atcerieties, ka paklausība ir augstākais tikums.
  • Nikolass ar priekšzīmīga skolnieka paklausību un precizitāti nospēlēja gammu oktāvas apjomā.
  • Ir jau vienalga, ko un kā liek darīt, taču īsu zibsni nobrīnos par savu paklausību.
  • Bet kaujas laukā vadoņa vērtību nosaka citas īpašības, nevis akla paklausība brammaņiem.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Būt procesā: paklausīt1Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
1.1.Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
PiemēriKazu paklausības apmulsināts, suns aizjoņoja izzināt tālienē viedamos liedagus.
  • Kazu paklausības apmulsināts, suns aizjoņoja izzināt tālienē viedamos liedagus.
  • Es darīju, ko spēju, lai izvadītu suni no istabas, bet viņam nebija ne mazākā priekšstata par paklausību, un mani pūliņi neguva nekādus panākumus.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Būt procesā: paklausīt1.1Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit