paklausība
paklausība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paklausība | paklausības |
| Ģen. | paklausības | paklausību |
| Dat. | paklausībai | paklausībām |
| Akuz. | paklausību | paklausības |
| Lok. | paklausībā | paklausībās |
1.Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
PiemēriPacietību un paklausību, jaunekli.
- Pacietību un paklausību, jaunekli.
- Vienmēr atcerieties, ka paklausība ir augstākais tikums.
- Nikolass ar priekšzīmīga skolnieka paklausību un precizitāti nospēlēja gammu oktāvas apjomā.
- Ir jau vienalga, ko un kā liek darīt, taču īsu zibsni nobrīnos par savu paklausību.
- Bet kaujas laukā vadoņa vērtību nosaka citas īpašības, nevis akla paklausība brammaņiem.
1.1.Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
PiemēriKazu paklausības apmulsināts, suns aizjoņoja izzināt tālienē viedamos liedagus.
- Kazu paklausības apmulsināts, suns aizjoņoja izzināt tālienē viedamos liedagus.
- Es darīju, ko spēju, lai izvadītu suni no istabas, bet viņam nebija ne mazākā priekšstata par paklausību, un mani pūliņi neguva nekādus panākumus.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit