paklaušināt
paklaušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklaušinu | paklaušinām | paklaušināju | paklaušinājām | paklaušināšu | paklaušināsim |
| 2. pers. | paklaušini | paklaušināt | paklaušināji | paklaušinājāt | paklaušināsi | paklaušināsiet, paklaušināsit |
| 3. pers. | paklaušina | paklaušināja | paklaušinās | |||
Pavēles izteiksme: paklaušini (vsk. 2. pers.), paklaušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklaušinot (tag.), paklaušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklaušinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaklaušina
Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paklaušinot Baibas vēlmes, brālis viņai izgatavoja oriģinālu žurnālu galdiņu.
- Māte aizsteigusies atpakaļ paklaušināt , vai tur neesot kas no nabaga palicies
- Vajag paklaušināt, varbūt ir kāds, kas tādu pakalpojumu piedāvā.
- Paklaušināju šur, tur - uzzināju, ka pilsētas nomalē vienai sievai esot lieks instruments, labprāt pārdotu un dārgi neprasītu.
- Cik es tagad apkārt esmu paklaušinājusi kolēģus, par to ir diezgan pretrunīgi vērtējumi.