paklausīt
Lietojuma biežums :
paklausīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiPaklausīt uz vārda (arī uz pēdām).
1.1.transitīvs
1.2.Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
1.3.Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
1.4.pārnestā nozīmē Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri