paklauvēt
paklauvēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklauvēju | paklauvējam | paklauvēju | paklauvējām | paklauvēšu | paklauvēsim |
| 2. pers. | paklauvē | paklauvējat | paklauvēji | paklauvējāt | paklauvēsi | paklauvēsiet, paklauvēsit |
| 3. pers. | paklauvē | paklauvēja | paklauvēs | |||
Pavēles izteiksme: paklauvē (vsk. 2. pers.), paklauvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklauvējot (tag.), paklauvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklauvētu
Vajadzības izteiksme: jāpaklauvē
Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa galdu paklauvēt ar pirkstiņiem tā, it kā spēlētu klavieres.
- – Viņš pietupās un ar pirkstu paklauvēja pa ceturto grābekļa zaru.
- Pamēģiniet paņemt koka karotes un tās paklauvēt vienu pret otru.
- Mūrnieces kundze, varbūt jūs varat paklauvēt nedaudz?
- Sāpes pastiprinās košļāšanas laikā vai paklauvējot pa zobu.