pīpis
pīpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīpis | pīpji |
| Ģen. | pīpja | pīpju |
| Dat. | pīpim | pīpjiem |
| Akuz. | pīpi | pīpjus |
| Lok. | pīpī | pīpjos |
1.Pīpe.
2.Snīpis (piemēram, tējkannai).
Stabili vārdu savienojumiViens pīpis; viss viens pīpis.
- Viens pīpis; viss viens pīpis sarunvaloda, frazeoloģisms — vienalga
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilkam līdzās jau stāv arī stārķis ar pīpi un tālskati. “
- Skellai bija viens pīpis, vai saldumi ir veselīgi vai nav.
- To starpā redzēju arī kādu pīpi, kura jau bija pabeigta.
- Pēkšņi viņš saknosījās, nopētīja kūpošo pīpi un cēlās uz promiešanu.
- Viņš pīpēja garu pīpi ar porcelāna galvu un atvāžamu sudraba vāciņu.