pipka1
pipka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pipka | pipkas |
| Ģen. | pipkas | pipku |
| Dat. | pipkai | pipkām |
| Akuz. | pipku | pipkas |
| Lok. | pipkā | pipkās |
Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsprāgst kameras durvis, un pa sēdošo kamiešiem nostaigā gumijas pipka.
- — viens no kazakiem iebļāvās un cirta ar pipku zirgam pa pakaļu.
- Līdz šim bijām bez pipkām, tagad pēc 10 gadiem būs pipkas”.
- Liepājas kārtībniekiem uz posteņiem izdalītas ap 20 collas garas gumijas pipkas, slotas kāta resnumā.
- Viņš pats ir bijis vergs kaut kad aizlaikos un nesenā pagātnē, tāpēc zina, kur cirstā pipka sāp visvairāk.