pīpkanna
pīpkanna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pīpkanna | pīpkannas |
Ģen. | pīpkannas | pīpkannu |
Dat. | pīpkannai | pīpkannām |
Akuz. | pīpkannu | pīpkannas |
Lok. | pīpkannā | pīpkannās |
1.Kanna ar snīpi.
2.apvidvārds Pijkanna – koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar tādu pat milzu kannu “ pīpkannu” nesa alu augšā no pagraba.