opelis
opelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | opelis | opeļi |
| Ģen. | opeļa | opeļu |
| Dat. | opelim | opeļiem |
| Akuz. | opeli | opeļus |
| Lok. | opelī | opeļos |
Vācu firmas "Opel" ražota vieglā automašīna.
PiemēriPēc dažām minūtēm pie ietves piestāja sudrabains opelis, atvērās durvis, pabāžas galva un skaļi pasauca Sandru.
- Pēc dažām minūtēm pie ietves piestāja sudrabains opelis, atvērās durvis, pabāžas galva un skaļi pasauca Sandru.
- Mana mašīna, piecpadsmit gadus vecs opelis, no ārpuses izskatās kā pēdējās stadijas sifilitiķis — appuvis, noplucis, rūsas saēsts.
- Gustavs iebrauca opeli atkal šķūnī.
- Nu jau 2 nedēļas vizinos ar opeli.
- Jāsaka, ka biju pārsteigts, ka opelis var tik labi turēties uz ceļa un mīksti iet pāri izdangātiem ceļiem.
- Lai tiktu līdz ezeram, mums kāds puskilometrs līdz viņam jāiet, varētu jau braukt ar opeli, bet izlemjam iet kājām.
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos:šeit