opaps sarunvaloda
opaps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | opaps | opapi |
| Ģen. | opapa | opapu |
| Dat. | opapam | opapiem |
| Akuz. | opapu | opapus |
| Lok. | opapā | opapos |
opapiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | opapiņš | opapiņi |
| Ģen. | opapiņa | opapiņu |
| Dat. | opapiņam | opapiņiem |
| Akuz. | opapiņu | opapiņus |
| Lok. | opapiņā | opapiņos |
Avoti: T, ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Andrejs nostājās opapam līdzās un sniedzās pēc piena mašīnas roktura.
- Bet uzreiz vēl omamma pie stāstīšanas netika, jo pārradās opaps:
- – Ar mežabrāļu kapteini, kam opaps uzdāvināja savu karavīra blašķi?
- – opaps mācīja un ar grožiem viegli uzsita zirgam pa sāniem.
- – Mareks pārmaiņus skatījās te uz omammu, te uz opapu.