dzeds
dzeds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzeds | dzedi |
Ģen. | dzeda | dzedu |
Dat. | dzedam | dzediem |
Akuz. | dzedu | dzedus |
Lok. | dzedā | dzedos |
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajā dienā ciemos bija baba un dzeds, tāpēc atnākot mājās, Laine bija patīkami pārsteigta.
- Līdzīgi viņa rīkojās tikai vienreiz, kad 25.jūnijā pie babas un dzeda Krāslavā palūdza, lai viņu ieceļ savā gultiņā un arī mierīgi iemiga.
- Nu dzeds gandriiz vai afigel no taada deviiguma , a Chapajevs turpina
- Ilonu uzaudzināja baba un dzeds vecmamma un vectēvs , kuri jau miruši
- Lobom lītom reklamu navajag , tai saceja muns dzeds , es jam pīkreitu