vecpaps
vecpaps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecpaps | vecpapi |
Ģen. | vecpapa | vecpapu |
Dat. | vecpapam | vecpapiem |
Akuz. | vecpapu | vecpapus |
Lok. | vecpapā | vecpapos |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz Florencei un Mareusam bija jābrauc uz vecmāmas un vecpapa bērēm.
- Pastaigās viņa ņēma līdzi māmiņu Milliju, bērnus un vecpapu.
- Vecmāma ar vecpapu aizbrauca, vienmēr pametot palicējus sāpošām kājām.
- Vecmamma ir ieķērusies vecpapa elkonī, bet Itālo iet viens, vientuļš.
- Pirmais pieceļas Itālo, tad vecpaps, vecmamma, es un tētis.