nozilt
nozilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozilstu | nozilstam | nozilu | nozilām | nozilšu | nozilsim |
| 2. pers. | nozilsti | nozilstat | nozili | nozilāt | nozilsi | nozilsiet, nozilsit |
| 3. pers. | nozilst | nozila | nozils | |||
Pavēles izteiksme: nozilsti (vsk. 2. pers.), nozilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozilstot (tag.), nozilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noziltu
Vajadzības izteiksme: jānozilst
Avoti: LLVV