notrāpīt

Lietojuma biežums :

notrāpīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda

Locīšana

1.intransitīvs Trāpīt.

1.1.transitīvs

2.sarunvaloda, transitīvs Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).

2.1.intransitīvs

3.žargonisms Dabūt (piem., sitienu vai bārienu).

4.žargonisms Paspēt; būt pareizā vietā vai laikā.

Avoti: LLVV, SLG, Žrg

Korpusa piemēri