notraucēt
notraucēt apvidvārds
1.Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
2.Aizbaidīt.
3.Izbaidīt.
4.Nepatīkami aizkavēt.
Avoti: KiV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katarses gandarījumu izrādē notraucē aptuvenība, manuprāt, diezgan fundamentālās lietās: kas ir tā verdziska atkarība un dalījums sociālajās kārtās ( kas tomēr ir sākotnējais ļaunuma aizmetnis tagad satraumētajiem prātiem), īsti nav saprotams darbības laiks un vieta ( mūsdienu lauki!?
- Mazgājos, Tieku bieži notraucēts, kopju O. Nestrādāju.
- Es tikai zinu to, ja es nebūtu visu laiku notraucēta ar dzīvi...
- Jā, pēc GPS automātiski, bet to tik viegli notraucēt, ka viss momentāli apstāsies un vajag cilvēka iejaukšanos.
- Pēdējos gadus iztieku bez tāda nama, jo es pat gribu, lai dzīve mani traucē, esmu iemanījusies rakstīt arī notraucēta.