notraukt
notraukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | notraucu | notraucam | notraucu | notraucām | notraukšu | notrauksim |
2. pers. | notrauc | notraucat | notrauci | notraucāt | notrauksi | notrauksiet, notrauksit |
3. pers. | notrauc | notrauca | notrauks |
Pavēles izteiksme: notrauc (vsk. 2. pers.), notrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notraucot (tag.), notraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notrauktu
Vajadzības izteiksme: jānotrauc
1.transitīvs Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
1.1.lieto: reti Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
1.2.Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
1.3.Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) – par vēju.
1.4.pārnestā nozīmē Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
2.transitīvs Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
2.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) – piemēram, par vēju, šāviņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar ūdenī samitrinātu otu notrauc cukura graudiņus no katla sieniņām sīrupā.
- Iesākumā asara ripoja lēni, ka Salome to notrauca ar pirkstu.
- — Koļa ar plaukstu notrauc baltos putekļus un izgludina locījumu vietas.
- Notraukusi asariņu, Sarmīte saprata, ka atbildei tik drīz nesaņemsies.
- Kai-Tomijs steidzās pie viņas, pa ceļam notraukdams no vaiga smiltis.