Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
trāpīt
Lietojuma biežums :
trāpīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
1.1.transitīvs
1.2.Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
1.3.transitīvs
1.4.Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
1.5.transitīvs
1.6.Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
1.7.transitīvs
1.8.transitīvs Šaujot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
1.9.Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
1.10.transitīvs
2.transitīvs Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
2.1.Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
2.2.Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
2.3.transitīvs
2.4.sarunvaloda, transitīvs Iegūt, arī atrast (ko).
3.sarunvaloda Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
3.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt desmitniekā. Trāpīt mērķī. Trāpīt vārīgā vietā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri