nomidzis
nomidzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nomidzis | nomidži |
Ģen. | nomidža | nomidžu |
Dat. | nomidzim | nomidžiem |
Akuz. | nomidzi | nomidžus |
Lok. | nomidzī | nomidžos |
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saklausa vien svētdienas nomidzi traucējošu dunoņu.
- Pēc nomidža Viktors pamodās ar smaguma un tādu kā drudža sajūtu.
- Uzrauts no saldākā nomidža, Rūdolfs pēc “ blaukt!”
- Sals nešķīsti knieba, tālab par nejaušu nomidzi nevarēja būt ne runas.
- – Astrīdas mamm, mēs pēc garā ceļa labprāt tagad pat atkristu uz mazu nomidzi, kamēr viss tas balagāns nav sācies, – Rūdolfs bija atklāts.