nomīcīt
Lietojuma biežums :
nomīcīt apvidvārds
Rūpīgi mīcīt un pabeigt mīcīt.
Avoti: ĒiV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zāle visapkārt nomīcīta, vietām pat izkasīta tāda kā stirnu gulta.
- Viegliņām, ka nenomīci.”
- Rieta saule vairs nespīdēja tieši logā, bet caur bēšajām žalūzijām arī novakares krēsla krāsojās dzeltenīga, tā saplūdināja zemē nobirušās bulciņu drupačas ar veco laminātu un balināja traipus gaišbrūnajā, nomīcītajā auduma dīvānā, uz kura vēl kopš sesijas laika mētājās ekonomikas pierakstu klades.
- Citadeles ubagi un salašņas nepacietībā mūs ieraudzīt ir nomīcījuši pērnējo kūlu līdz plikiem dubļiem.
- Varēja laist lapu kuģīšus ūdenskritumā, skatīties, kā lapas piepeld pie šauruma, padurstās gar vienu malu, pabikstās gar otru, tad saņemas un ar joni šaujas lejā, bet tur nu ūdens lapu nomīca līdz pašam dibenam, un tikai pa gabaliņu tā atkal izraujas un uzpeld, pavisam samurcīta.